Foto – ekrānuzņēmums
Puravu stādīšanas laiks, labākās šķirnes un kopšana. Kuras šķirnes izvēlēties savam dārzam
Puravu šķirnes ir pieejamas gan agras, gan vēlīnas. Tās atšķiras ne tikai pēc ražas novākšanas laika, bet arī pēc izturības un ēdamās daļas garuma. Starp agrīnajām šķirnēm uzmanību ir vērts pievērst puravam ‘Karentāns’. Tam ir īss veģetācijas periods, tāpēc ražu iespējams baudīt jau no jūlija beigām. Šīs šķirnes priekšrocība ir arī izturība, kas ievērojami atvieglo kopšanu.
Vēl viena ieteicama agrīna šķirne ir ‘Kolumbs’. Tā izceļas ar intensīvu garšu un garu balto daļu. Savukārt puravs ‘Blaugrüner Winter’ ir ziemas šķirne, kuru var atstāt zemē pat vieglu salnu laikā. Šīs šķirnes puravi ir gatavi ražas novākšanai aptuveni 180 dienas pēc izstādīšanas. Tiem raksturīga intensīva, bagātīga garša, un tie labi saglabājas.
Foto: Pixabay
Iesācējiem dārzniekiem lieliska izvēle būs ‘Karentāns’, jo šī šķirne ir izturīga pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem un piedod nelielas kopšanas kļūdas. Šīs šķirnes puravi sasniedz aptuveni 35 cm garumu, no kuriem ievērojama daļa ir balta. Plānojot audzēšanu, ir svarīgi ņemt vērā konkrētās šķirnes ražas novākšanas laiku:
Agrās šķirnes – novākšana no jūlija līdz septembrim;
Vidēji agrās šķirnes – novākšana no septembra līdz novembrim;
Vēlīnās šķirnes – novākšana no oktobra līdz martam. Mēs varam izvēlēties starp agrām, vidēji agrām un vēlīnām šķirnēm.
Stādīšanas laiks zemē – kā to izdarīt pareizi
Stādīšanu sāk ar augsnes sagatavošanu. To ieteicams uzirdināt aptuveni 30 cm dziļumā, noņemot nezāles un akmeņus. Augsni bagātina ar nobriedušu kompostu vai labi sadalītiem kūtsmēsliem.
Foto: Pixabay
Lai pareizi iestādītu puravu zemē, rīkojieties šādi: sagatavojiet rievas aptuveni 15–20 cm dziļumā, atstājot 30–40 cm attālumu starp rindām. Rindās stādus izvieto ik pēc 15–20 cm, lai augiem būtu pietiekami daudz vietas attīstībai. Pirms stādīšanas saknes saīsina līdz 2–3 cm garumam, lai veicinātu to iedzīvošanos. Lapas arī saīsina par trešdaļu, kas palīdzēs augam veidot spēcīgu sakņu sistēmu un resnāku kātu.
Šī arī ir tā svarīgākā lieta, ko daudzi pašmāju audzētāji neizdara un atmet ar roku puravu audzēšanai. Stādus novieto rievās un viegli apber ar augsni, atstājot augšējo daļu redzamu. Pēc iestādīšanas augs rūpīgi jālaista. Jo dziļāk tiks iestādīts puravs, jo garāka būs tā balinātā daļa, kas ir visvērtīgākā kulinārijā.
Foto: Pixabay
Kopšana pēc stādīšanas – bagātīgas ražas noslēpums
Pareiza aprūpe pēc stādīšanas ietekmē ne tikai ražas apjomu, bet arī dārzeņu kvalitāti. Regulāras kopšanas darbības nodrošina optimālus augšanas apstākļus. Ravēšana, irdināšana: pēc iestādīšanas zemē puravus sistemātiski apravējiet. To atkārto ik pēc 2–3 nedēļām, lai veicinātu kāta balināšanos un aizsargātu augus no temperatūras svārstībām. Pirmo reizi apravējiet apmēram 3–4 nedēļas pēc stādīšanas.
Augsne: Puravi dod priekšroku auglīgai, labi drenētai augsnei ar pH 6,0–7,0.
Atrašanās vieta: Vēlams stādīt saulainā vai daļēji ēnainā vietā. Izvairieties no vietām ar slikti cirkulējošu gaisu, jo tas veicina sēnīšu attīstību.
Laistīšana: Tā jāveic regulāri, īpaši sausuma periodos. Augsnei jābūt vienmērīgi mitrai, bet ne pārāk slapjai. Parasti nepieciešama laistīšana 1–2 reizes nedēļā, nodrošinot 10–15 litrus ūdens uz kvadrātmetru. Izvairieties no lapu slapināšanas.
Mēslošana: Sāciet apmēram 2–3 nedēļas pēc iestādīšanas. Vislabāk izmantot slāpekļa un kālija mēslojumu, kas veicina virszemes daļas attīstību. Mēslošanu atkārto ik pēc 3–4 nedēļām, izvairoties no tieša kontakta ar augiem. Mēslošanu pārtrauc aptuveni mēnesi pirms plānotās ražas novākšanas.
Svarīga ir arī regulāra ravēšana, īpaši augšanas sākumposmā. Puravi aug salīdzinoši lēni un var tikt nomākti, ja tuvumā aug strauji augošas nezāles. Ravējot jābūt uzmanīgiem, lai nebojātu saknes.
Foto: Pixabay
Kaitēkļi. Puravus var skart dažādas problēmas un kaitēkļi:
Purava rūsa: Izpaužas kā oranži plankumi uz lapām. Lai to novērstu izvairieties no lapu slapināšanas.
Pelējums: Redzams kā pelēks pārklājums uz lapām. Novēršanai jānodrošina laba gaisa cirkulācija.
Tripsis: Izraisa sudrabainus pflankumus uz lapām. Pret to var cīnīties ar dabīgiem līdzekļiem, piemēram, ķiploku vai nātru izvilkumiem.
Sīpolmuša: Tās kāpuri barojas ar auga pazemes daļu. Lai no tās izvairītos, ievērojiet augseku un dobes pārklājiet ar sietu.
Regulāra augu pārbaude ļauj savlaicīgi pamanīt kaitēkļu klātbūtni.
Lasi vēl: Parādīšu kā ar vienu kustību jūs varat notīrīt mazos cīsiņus visus uzreiz
Puravu ražas novākšana un uzglabāšana – praktiski padomi
Ražas novākšanas laiks ir atkarīgs no šķirnes un laikapstākļiem. Agrās šķirnes var novākt jau jūlijā, bet vēlās var atstāt zemē līdz pat ziemai. Puravs ir gatavs novākšanai, kad tā kāts sasniedz 2–3 cm diametru.
Pirms stipru salu iestāšanās puravus, kas paredzēti uzglabāšanai, jāizrok tranšejā. Vislabāk to darīt sausā dienā, augus uzmanīgi uzrušinot ar dakšām. Pēc novākšanas noņemiet bojātās ārējās lapas, saīsiniet saknes un lapas.
Puravus var uzglabāt vairākos veidos. Viens no tiem – stādus novietot vertikāli mitrās smiltīs vai augsnē vēsā vietā, piemēram, pagrabā. Cits veids – puravus horizontāli novietot kastēs un pārklāt ar nedaudz mitrām smiltīm. Atbilstošos apstākļos puravi saglabā svaigumu 2–3 mēnešus.
